Ikdienas pirmsskolnieka bērna dzīvē izskan frāzes: “Es pati (pats)!”, “Es pats varu!” un tas ir pirmais solis,  lai  sāktu apgūt  pašvadītas mācīšanās prasmes.  Pirmais, ko pirmsskolas vecuma bērniem  iespējams attīstīt ir pašapkalpošanās prasmes. Tā kā pašapkalpošanās ir daļa no pašvadības,  bērnam ir svarīgi no mazotnes apgūt visai turpmākajai dzīvei vajadzīgās prasmes:  patstāvīgi apģērbties, sevi apkalpot pie galda, izraudzīties sev nodarbi, paņemt tai domātos materiālus un pēc darba beigām tos atkal nolikt vietā, pareizi apmeklēt tualeti.

Tāpēc “Saimītē” ir aktualizēta uzmanība pašvadībai ēdienreizēs. Bērni paši sev liek  šķīvjos ēdienu, pieaugušais paskaidro, cik daudz bērns var uzlikt, kā var ieliet zupu. Pēc maltītes bērni paši aiznes šķīvjus, bet tie, kuri vēlas, uzliek sev papildporciju, ja ir tāda iespēja.  Pašapkalpojot sevi, bērniem pašiem ir iespējams uzlikt tik daudz, cik pats apēdīs. Tas ir dabisks un gana nesteidzīgs process, nesteidzas pieaugušie, nesteidzina  bērnus.  Ja skolotāji to saprot, tad arī viss izdodas. Jā, mazais sākumā arī kaut ko izlej un izber, bet tikai tā, brīvi darot, viņš ātri iemācās darīt aizvien labāk.