Tētis
Visus darbus, kurus darīt nav spēka ne mammai, ne brālim, ne māsai, ne man, izdara tētis. 
Kur gan bez tēta lielā spēka mēs visi liktos?
Stāvētu katrs neizdarāmā darba priekšā un varbūt pat nesatiktos.
Domātu skumjas domas un kaltu plānus, kā labāk padarīt darbus nepadarāmos, līdz atnāktu tētis, stiprs kā lācis, 
paņemtu katrā rokā pa darbiņam, mammu, brāli, māsu un mani uzceltu plecos un visu paveiktu smiedamies.
Pēc tam tētis mūs pasviestu gaisā, un mums nebūtu bail iekrist tēta stiprajās rokās visiem kopā. 
                                                                                                                                      /Iveta Skapste/

“Rakaru” grupas bērni savus tētus cienāja ar kafiju un tēju, pašu apgleznotās kafijas krūzītēs.